Publicēts 26. jūlijā, 2008.
Ir daudz un dikti dzirdēts par to, cik jocīga un dīvaina ir mūsu mīļā “senču zeme” – Latvija. Nenoliedzami notiek daudzas dīvainības šajā valstī, piemēram, mēs esam gatavi atdot daļu sev piederošas zemes mīļajiem un draudzīgajiem kaimiņiem, lai viņiem kartē būtu vieglāk novilkt skaistas robežas. Kā arī nedrīkst aizmirst šo, sauksim to par luksafora sindromu, fenomenu – kad luksofora zaļās gaismas nomainīšanās uz dzelteno liek autobraucējiem nevis samazināt ātrumu, bet gan ievērojami to palielināt.
Arī fakts par to, ka no Liepājas uz Rīgu nokļūšana ar autobusu ir par latu un 15 santīmiem (ja nemaldos) dārgāka nekā lidošana ar lidmašīnu šajā pašā maršrutā, mani tik ļoti nepārsteidz, jo kā izrādās, ir pilsēta Spānijā, kur mērs tika izraudzīts, metot monētu.
Lai gan tas notika tālajā 2007. gadā, tas mani nebeidz pārsteigt līdz pat šai dienai! Interesantais notikums notika Spānijas pilsētiņā Karataunasā. Sākumā viss notika kā jau ierasts parastās vēlēšanās – pilsētiņas iedzīvotāji atdeva savas balsis par sev vēlamo mēra kandidātu. Kad balsis tika saskaitītas, atklājās, ka abi kandidāti ir ieguvuši pilnīgi vienādu balsu skaitu – 66 balsis katrs.
Protams, Spānijas dižie prāti, kas sastāda likumus, bija rēķinājušies ar šādu neveiklu situāciju. Un nākuši klajā ar ģeniālu risinājumu, kurš arī tika ierakstīts Spānijas likumdošanā – jāmet monēta. Un tā nu, pateicoties šim lieliskajam likuma punktam, konservatīvās Tautas partijas kandidāts Salvadors Rodrigess kļuva par pilsētiņas mēru. Ar to arī apsveicam!
Vai tas nav lieliski? Man arī tā šķiet.
Atliek tikai minēt, kādā veidā Spānijā tiek risināti valsts nozīmes jautājumi.